Žetonu vakara spilgtākie mirkļi
Akcentam izvēlējāmies saules krāsu – dzelteno.
Santa domā, ka 69.izlaiduma valsis bija netradicionāls, mūzikas izvēle neierasta. Valsis bija ļoti skaists, kā arī aizkustinošs. Šāda veida valsis vienmēr paliks atmiņā.
Loretas tantei šis video ļoti patika, jo tajā tika pieminēti cilvēki, kas tantei bija ļoti mīļi. Protams, cilvēkiem domas dalījās, bija komentāri, ka nevajadzētu likt tādu priekšnesumu Žetonu vakarā. Loretai ļoti patika, jo ir svarīgi atcerēties tos cilvēkus, kuri vairs nav starp mums.
Zintis doma, ka skečā: „’Mīļais, esmu mājās’ negaidīts pārsteigums bija gan sievai, gan vīram, kad mājās pārnāca bijušais vīrs. Manuprāt, visiem ļoti labi izdevās iejusties savās lomas.
Loreta atceras:” Man patika, kad es uzgāju uz skatuves, cilvēki uz „Tčoša” skatījās pārsteigti un ar lielām acīm, kā uz brīnumu! Kā arī visiem patika ļaunais skatiens un runa.”
Normunds uzskata, ka mēs tautu deju Žetonu vakarā nodejojām bez kļūdām. Mums visiem ļoti patika tautu deja.
Gunita domā, ka dejošana ir fiziska aktivitāte. Deja uzlabo cilvēku izturību, kustību un muskuļus. Dejas palīdz saprast, kas mēs patiesībā esam!
Daira uzskata, ka tas ir temperaments, burvība, kaisle un dvēsele. Šajās dejās ir daudz improvizācijas un jūtu, ka arvien kāpināts ritms un vibrējošas kustības. Šī deja ir ļoti vitāla un piestāv dažāda vecuma sievietēm, ja vien tām piemīt spēja izjust īstu prieku un īstas skumjas.
Katra dziesma ir kā stāsts, kuru izstāstīt, kuru izdzīvot. Ikkatrai melodijai ir sava sajūta, ikkatrā vārdā ir sāpju vai prieka pilna doma, ikkatrā rindiņā ir kāds notikums, ikkatra dziesma ir veltīta kādam cilvēkam. Fināls… Tas pienāk it visam, lai arī tas ir sāpīgs vai priecīgs, bet tas ir neizbēgams. (Dagnija).
Ieskatu veidoja 12.klase